Fast & Furious ir tāda reāli nemainīga vērtība. Rodas sajūta, ka esmu teju vai izaudzis kopā ar Fast & Furious filmām. Šeit gan uzvēršu “ar” nevis “uz”, jo savādāk tas izklausās tāpat kā izaugt tikai ēdot vidēji garšīgus zefīrus… or something… Vārdu sakot viņas vienmēr ir bijušas uz apvāršņa. Un brīnumainā kārtā šo 13 gadu laikā F&F ir saglabājies tikpat (ja ne vēl vairāk) izklaidējošs… Vai arī tik pat truls un stulbs… Viss atkarīgs no tā, kā uz lietām skatīties.

Furious 6 veiksmīgi turpina iemīto taciņu pilnībā ignorējot fizikas likumus un sasniedzot ar vien augstākus absurduma līmeņus, bet face it - kurš gan dodas uz Fast & Furious filmu, lai pēc tam sūdzētos, ka “tas nebija reāli”. Pffft! Treilerī jau daļēji redzētā gaisa akrobātikas aina kurā bija iesaistīts tanks jau norāda uz visu.

All in all galvenais, kas visu frančīzi tur kopā ir tas ka viņa joprojām dīvainā kārtā pa lielam sastāv no orģinālā casta - Dīzela, Walkera and co. Tā ir komandas spēle. Kā jau Tokyo Drift pierādija, bez viņiem tā formula tik labi nestrādā. 

Tikmēr, kā kāds bija minējies AV Club - gaidam Fast and Furious 23: The Dark Side of the Moon!

Jaunais Star Trek bija… es pat nezinu, ko īsti teikt. No vienas puses lielisks, no otras puses palika reāla nepabeigtības sajūta, jo tanī mirklī kad vajadzēja sākties 3. cēlienam… viss vienkārši beidzās. Vislabākais salīdzinājums būtu pagājušā gada Manic Street Preachers koncerts iekš Positivus ‘12 - lielisks koncerts beidzas bez encore un jau 15 minūšu laikā ir novākta lielākā daļa skatuves dekorāciju. Šeit aptuveni tāda pati sajūta. 

Savādāk gan pārējās 2 stundas ar kautko bija tīri lieliskas. Ne gluži pirmā JJ Star Treka lieliskas, bet joprojām pietiekami labas. 2009 gada Star Treks joprojām man ir palicis un laikam arī paliks atmiņā, ka viena no filmām kurai izdevās mani atgirezt laikā, kad filmas mēdza būt exciting un ar piedzīvojumu garšu, nevis tikai grandiozi blockbasteri (pret tiem man arī nav nekādu iebildumu).